Nedzīstošas brūces

IZGULĒJUMI

Izgulējums ir spiediena, bīdes vai berzes izraisīts lokāls ādas un dziļāko audu bojājums. Ilgstoši nemainot pozu, audiem zem ķermeņa svara ir nepietiekama asinsrite un tie atmirst. Uz ādas parādījies apsārtums pārtop par nelielu brūci. Tā ar laiku kļūst arvien lielāka un visbeidzot izraisa neatgriezenisku nieru un aknu bojājumu vai saindē organismu, izraisot letālas sekas. Dažkārt pietiek pat ar 2 stundām, lai rastos pirmās pakāpes izgulējums!

Izgulējumu problēma galvenokārt skar cilvēkus ar ilgstošu gultas režīmu, gados vecus cilvēkus un pacientus ar neiroloģiskiem bojājumiem. Lielai daļai spinālo pacientu vismaz vienu reizi ir izveidojies izgulējums.

Ja cilvēks ir zaudējis kaut daļu kustības spēju, pastāv liela iespējamība, ka var rasties izgulējumi. Sākumā stadijās izgulējumus dažkārt var sadziedēt ar pārsējiem un atslogošanu vien. Sarežģītākos gadījumos ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Tas komplekss process un nereti prasa mēnešiem ilgu ārstēšanos slimnīcā. Lai no tā izvairītos, ir ļoti būtiski pēc izgulējuma pamanīšanās nekavējoties griezties pie zinoša ārsta pēc palīdzības un strikti ievērot izgulējumu profilakses pasākumus.
Ja esat riska grupā, noteikti prasiet savam ārstam vai brūču speciālistam, lai sniedz Jums detalizētas instrukcijas, kā pasargāt sevi no izgulējumiem!

Galvenie principi:

• Vismaz reizi dienā jāaplūko pacienta ķermenis, vai neveidojas izgulējumi. Īpaši jāpievērš uzmanību vietām, kur kauls atrodas tuvu ādai
• Vismaz reizi divās stundās pacientam ir jāmaina poza
• Nedrīkst slogot vietu, kur ir radies izgulējums
• Jāizmanto pretizgulējumu matrači un paliktņi
• Jālieto uzturvielām bagāti ēdieni un daudz šķidruma
• Regulāri jāveic higiēnas pasākumi- ādai ir jābūt tīrai un sausai.

Ja Jūsu tuvinieks atrodas medicīnas iestādē, ir guļošs vai mazkustīgs, nepaļaujaties uz medicīnas personālu vien- arī paši regulāri apskatiet viņa ķermeni.
Ja ir parādījušies sārti plankumi, kas nepazūd, kad uz tiem uzspiež ar pirkstu, vai ir manāmi virspusēji nobrāzumi, vai tumšāki, agrāk nebijuši ādas plankumi, tas var liecināt par izgulējumiem. Nekavējoties informējiet par to ārstējošo ārstu.  Nekautrējieties un uzdodiet visus Jūsu interesējošos jautājumus par tuvinieka veselības stāvokli.
Ja Jūsu radinieks tikai nesen nonācis mazkustīgā stāvoklī  ārsta pienākums, izrakstot pacientu no stacionāra, ir sniegt izsmeļošas rekomendācijas izgulējumu profilaksei.

Buklets par izgulējumu profilaksi ŠEIT

OSTEOMIELĪTS

Osteomielīts jeb tā dēvētā „kaulu puve” ir kaulu iekaisums, ko izraisa bakteriāla infekcija.

Osteomielīta pazīmes: šī vieta ir apsārtusi, sāpīga, sulojas, struto, iespējama paaugstināta temperatūra.
Visbiežāk osteomielīts sastopams apakšstilba kaulos, retāk augšstilbā, pēdā, rokas kaulos. Lielāks risks izveidoties kaulu iekaisumam ir cilvēkiem gados, kam ir sliktāka asinsrite, novājināts organisms un smēķētājiem.
Osteomielīts var būt akūts un hronisks. Akūtam osteomielītam ir straujš sākums un norise, un tas praktiski vienmēr ir saistīts ar nesen iegūtu traumu vai mīksto audu iekaisumu, kas pāriet uz kauliem. Hroniskā osteomielīta forma var rasties gan pēc agrāk iegūtiem vaļējiem lūzumiem, gan arī izgulējumu, trofisku čūlu paplašīnāšanās rezultātā. Tas norit ar infekcijas miera un paasinājuma periodiem, un tas var turpināties gadiem ilgi.
Osteomielīts nav tikai pušums kājā. Lai arī hronisks un lēns, tam ir tendence lēnām prognozēt, plesties plašumā, tas var sekmēt plakanšūnu vēža rašanos, asins saindēšanos, iekšējo orgānu bojājumus, kas var beigties ar slimās ķermeņa daļas amputāciju vai pat nāvi.
Osteomielīts var skart arī bērnus, taču viņiem šī slimība norit atšķirīgi no pieaugušajiem. Visbiežāk ir sastopams tā sauktais hemotogēnais osteomielīts. Bērniem kauli vēl tikai veidojas, un tikmēr tajos ir aktīva asinsrite. Ja organismā ir iekļuvuši kaitīgi mikrobi, tie pa asinsriti var nonākt arī kaulos un izraisīt tur iekaisumu. Un lai tā notiktu, brūcei nebūt nav jābūt milzīgai. Par šo paveidu labi informēti ir bērnu ārsti, un parasti šo problēmu var sekmīgi izārstēt tikai ar antibiotikām.

TROFISKAS ČŪLAS

Tās ir nedzīstošas brūces, kas rada lielas sāpes un  nepārtraukti sulojas. Ilgstoši neārstējot, tās  var radīt bīstamu vispārēju organisma saindēšanos , veicināt ļaundabīgu veidojumu rašanos,  izraisīt gangrēnu.

Šīs čūlas lielākoties cilvēkus, kas vecāki par 65 gadiem, taču bieži ārsta palīdzība nepieciešama arī cilvēkiem 40-50 gadu vecumā.
Visbiežākais iemesls ir traucēta asins plūsma pa vēnām. Otrs biežākais iemesls ir artēriju saslimšanas. Čūlas veidojas arī cilvēkiem, kas slimo ar diabētu. Tās var izraisīt arī apdegumi, infekcijas, ādas vēzis un citi cēloņi.

ĀRSTĒŠANA

Tāpat kā daudzās citās jomās, arī nedzīstošas brūces visveiksmīgāk un arī lētāk ir ārstēt tikko radušās, nevis to pēdējās stadijās. Ja  sākotnēji  nedzīstošu brūču  gadījumos var palīdzēt medikamenti, brūču regulāra apkope, pacientu grozīšana un citas konservatīvas metodes,  tad brūcēm paplašinoties un padziļinoties nepieciešama jau daudz komplicētāka pieeja.  Plašu audu defektu ārstēšanai nereti tiek pielietotas mikroķirurģijas metodes- tiek  izgriezti bojātie audi un tā vietā ievietoti veseliem no cita ķermeņa apvida.    Šo metodi kombinē ar pacientu vispārējās veselības uzlabošanu, sabalansētu uzturu,  rūpīgu grozīšanu un higiēnu, pretizulējumu palīglīdzekļiem, kā arī medikamentu un VAC terapiju.

Nozares peciālistus, kurus interesē detalizētāka informācija par brūču ārstēšanas metodēm, aicinām aplūkot Brūču un izgulējumu asociācijas izdoto žurnālu. Žurnālu varat aplūkot:  ŠEIT